Contacts delim LV delim RU delim DE delim EN
Kompleksie izolācijas risinājumi

   Ikdienas praksē izmanto dažādus hidroizolācijas risinājumus: ārējo vertikālo (arī pazemes būvējumos) un iekšējo hidroizolāciju, komplekso objektu aizsardzību pret mitrumu, kā arī ēku sienu horizontālo hidroizolāciju. Visbīstamākais būvniecības konstrukcijām ir pazemes un tām tuvu esošo konstrukciju mitrums. To aizsardzībai lieto iekšējās un ārējās hidroizolācijas sistēmas. Būvju un ēku būvniecībā vai rekonstrukcijā (ekspluatācijā) ar grunts atrakšanu pa ēkas perimetru pielieto dažādus blīvējošo, apmetuma un uzkausējamo, uzsmidzinošo hidroizolāciju.

   Neatkarīgi no hidroizolācijas apjomiem un veida tās kvalitāti noteiks virsmas iepriekšēja sagatavošana. Lai arī šī atbildīgā operācija aizņem daudz laika, tā jāveic rūpīgi un pamatīgi. Izolācija būs efektīva tikai tad, ja mūra, betona vai javas kapilārā sistēma būs pietiekoši absorbējoša, lai ļautu caur spiesties kristāliskām ķimikālijām. Visām virsmām ir jābūt tīrām un atbrīvotām no krāsu uzklājumiem, eļļas, taukiem, putekļu daļiņām, veidņu ziežvielām, betona virsmu pret iztvaikošanas sastāviem, virsmas cietinātājiem un citām vielām.

   Virsmas sagatavošanu vislabāk veikt ar ūdens vai smilšu strūklu, vai mehānisku attīrīšanu. Lielas plaisas un citus virsmas defektus izlabo ar javu, kas sagatavota no smilšu polimērcementa maisījuma. Sagatavoto virsmu parasti apstrādā pēc 24 stundām, bet ļoti lielas labotas virsmas var apstrādāt tikai pēc kādām trīs dienām. Noteicoša loma ir arī meteoroloģiskiem apstākļiem - ārā valdošie lieti hidroizolāciju var novilcināt pat par vairākiem mēnešiem. Katrā objektā jāizvēlas savs, vai pat vairāki varianti.

   Vissenākais un arī šobrīd populārākais smērējamās hidroizolācijas materiāls ir bitums (dabiska organiska viela, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos - naftā, asfaltā, gudronā) un to saturošas vielas. Viņa priekšrocības - pazīstams, par pieņemamu cenu un vienkārši lietojams. Diemžēl šiem plusiem pievienojas viens liels mīnuss: bituma kalpošanas laiks nepārsniedz 20-30 gadus. Šajā laikā tas zaudē elastību un kļūst trausls jau neitrālā temperatūrā, deformējas un salūzt. Rezultātā pārklājums vai nu saplīst vai atlūzt no veselā gabala. Bez tam ar bitumu ir nepatīkami un bīstami strādāt, jo nepieciešama uzkarsēšana 120°!

   Tāpēc arī šo naftas produktu pelnīti izkonkurē sintētiskie polimēri un to paveidi. Ražotāji mēdz piedāvāt bituma-kaučuka un bituma-polimēru smēres, kurām nav nepieciešama karsēšana, bet gan organiskie šķīdinātāji.

   Blīvējošie hidroizolatori ir arī dažādas cementa un polimēru mastikas, ko veido sausais cements ar minerālpildvielām. Šo maisījumu iejauc ūdenī (akrila, silikona vai vinila). Polimercementa bāzes dēļ šiem pārklājumiem piemīt labas ventilācijas spējas. Mīkstinošās piedevas atvieglo materiāla misiju ne tikai uz cietām virsmām, bet arī uz tādām, kas pakļautas deformācijai un vibrācijai. Ūdensnecaurlaidīgie komponenti iesūcas pamatu porās un tās hermētiski noslēdz. Šādu blīvējumu biezums gan ir diezgan simbolisks - līdz 5 milimetri.